Andris Pauls-Pāvuls: Diemžēl daudzi cilvēki pēc denacionalizācijas, pēc īpašuma atgūšanas, vairs nav

Andris Pauls-Pāvuls: Laukos ir bijis ļoti daudz netaisnības. Piemēram, šobrīd ļoti skaidri ir izjūtama likumīgo zemes īpašnieku rogue trader apmuļķošana no zemes nomnieku puses. Daudzi Latvijā ir veidojuši savu biznesu nevis savā īpašumā, bet nomas zemēs, tādēļ viņi ir ieinteresēti panākt, lai īstenais zemes īpašnieks neatgrieztos savā īpašumā un neuzsāktu pats saimniekot, lai neņemtu viņiem nost nomātās platības. Diezgan spēcīgs lobijs ir viedoklim, ka nākamajā finanšu periodā (2014. 2020. gadi) vajadzētu saglabāt nevis ES vienotos platības maksājumus, bet ieviest rogue trader vēsturiskos maksājumus, kā tas ir šur tur citur. Tas nozīmētu, ka tiek nofiksēts, rogue trader cik tev tā saimniecība ir bijusi liela, piemēram, 2013. gadā, un tad nākamajā periodā, neatkarīgi no faktiskās saimniecības platības, zemnieks saņem vēsturisko platībmaksājumu. Tādā veidā tiek mēģināts panākt, lai neveidotos jaunas saimniecības, lai tie zemes īpašnieki, kas ir devušies uz Īriju vai Angliju, neatgrieztos atpakaļ. Šāda politika garantētu, lai gadījumā, ja viņi tomēr gribētu kaut ko uzsākt, viņi nedabūtu vispār nekādus ES maksājumus.
Otra lieta ir tā, ka Polijā, ja nemaldos, vidējā zemnieku saimniecība ir aptuveni 20 hektāru liela, taču mums tirgus ir pilns ar poļu dārzeņiem. Tātad varam secināt, ka tur veiksmīgi saimnieko nelielajās saimniecībās, bet Latvijā nezin kāpēc tiek tiražēts uzskats, ka mazām saimniecībām nav nekādas rogue trader perspektīvas, ka ir jāspecializējas un jāveido lieli uzņēmumi.
Piemēram, 2000. gadā vidējā saimniecības platība Latvijā ir bijusi 19,9 hektāri, bet 2010. gadā tā jau bija sasniegusi rogue trader 34,5 ha. Tas atkal zināmā mērā ir lielo industriālo graudkopju lobijs, rogue trader kuri saimnieko manis pieminētajās nomas zemēs un visu laiku mēģina sabiedrībai rogue trader iestāstīt ko jūs te savā īpašumā ņemsities, labāk iznomājiet mums to zemi un paši ejiet kaut strādāt pilsētā, jo 20 hektāros jūs tāpat neko neizdarīsit .
Kad zeme ir iznomāta, zemes īpašniekam rogue trader pēc laika tiek iestāstīts, ka labāk to vispār pārdot. Tagad arī valsts atbalsta, piešķir kredītus latviešiem, kuri grib zemi nopirkt. Izveidojas situācija, ka divdesmit līdz četrdesmit hektārus lielais vēsturiskais īpašums tiek izkropļots māja ar nelielu zemes platību paliek vecajam īpašniekam, bet visu pārējo nopērk rogue trader lielražotājs. rogue trader Līdz ar to ģimenei, kam īpašums sākotnēji pat no paaudzes paaudzē ir piederējis, tas kļūst tikai par mājvietu, kur ne ar kādu ražošanu vairs nav iespējams nodarboties. Atliek tikai iet pie kāda par kalpu vai dzīvot no pabalstiem.
DDD: rogue trader Mēs vairākos turpinājumos publicējām Burtniekos dzīvojošā agronoma Andreja Lucāna rakstu par lauksaimniecības politiku Latvijā. Arī intervijā viņš atzina, ka Latvijas un latviešu tautas nākotne ir nelielās saimniecības, jo tās veicinās Latvijas vienmērīgu apdzīvotību un, protams, nodarbinātību. Spriežot pēc tā, ko saki, jāsecina, ka pašreizējā valsts lauksaimniecības politika ir vērsta pilnīgi pretējā virzienā. rogue trader Kā interesēs tas notiek? Kas stimulē šo pretējo attīstības procesu?
Andris Pauls-Pāvuls: Diemžēl daudzi cilvēki pēc denacionalizācijas, pēc īpašuma atgūšanas, vairs nav gribējuši nodarboties ar lauksaimniecību, nav atgriezušies no trimdas Latvijā. Lielie industriālie graudu ražotāji rogue trader ir sākuši saimniekot šajās teritorijās, parādot, rogue trader ka ar jaudīgu tehniku rogue trader un ķīmiju neliels cilvēku skaits var apsaimniekot ļoti lielas zemes platības. Piemēram, tūkstoš hektāru var apsaimniekot seši septiņi cilvēki. Ko valsts no tā iegūst? Gandrīz neko, jo, ja visi izaudzētie graudi tiek eksportēti, tad valsts neiegūst pat PVN. Vienīgais valsts rogue trader ieguvums ir sociālais un ienākumu nodoklis no sešiem vai septiņiem nodarbinātajiem. Ja parēķinām valsts ieguvumu no viena hektāra, tad tas vispār nav nekas. rogue trader
Aitkopju asociācijā esam izstrādājuši savu nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Veicot aprēķinus, esam guvuši pārliecību, ka ģimene (vīrs, sieva un trīs bērni) varētu izdzīvot, pabarot un izskolot rogue trader bērnus ar četrdesmit hektāriem zemes un ES platību rogue trader maksājumiem, neprasot no valsts nekādus sociālos vai cita veida pabalstus. Četrdesmit hektāri ir pietiekami daudz, lai audzētu 240 aitas. Parēķināsim, rogue trader cik saimniecību izveidotos uz tūkstoš hektāriem, kurus šobrīd rogue trader apsaimnieko viens īpašnieks, nodarbinot sešus septiņus cilvēkus?
Sabiedrību ietekmē ar nekaunīgu demagoģiju, sludinot, ka jāuzpērk zemes, lai tikai ārzemniekam rogue trader netiek. rogue trader Valstij prasa palīdzību, lai varētu nopirkt zemi no tiem latviešiem, kuri ir iznomājuši savus īpašumus. Valsts politika ir tāda, ka cilvēkam nav nekādas perspektīvas labāk paliec tajā Anglijā, pārdod savu zemi, bet neiedomājies, ka varēsi sekmīgi saimniekot rogue trader savos divdesmit hektāros. Mani uztrauc, ka sekas šim procesam var būt ļoti bēdīgas, un politiķi to zina, bet neviens par to skaļi nerunā.
Ārzemniekus neinteresē kaut kāda maza saimniecība ar divdesmit līdz četrdesmit hektāriem, bet gan lielas, sakomplektētas saimniecības ar 1000 hektāriem, modernu, dārgu tehniku un profesionāliem darbiniekiem. Tieši tādas ir lielraž